EKA PASNIEDZĒJA GRĀMATA
Decembrī pie kritiķiem, lasītājiem, rakstītājiem un Ziemassvētku dāvanu meklētājiem devusies Ērika Matuļa radītā grāmata AR MANI RUNĀ KAIJA. Tā ir grāmata, kas sākas un beidzas ar tukšumu.
Rūtiņu piezīmju lapas – aiz katras lappuses. Un katrā lappusē piezīmes – itin kā ne par ko un tomēr par visu. Itin kā pilnīgi haotiskā izkārtojumā un tomēr tās soli pa solim ved tālāk, dziļāk, tuvāk, iekšā, ved un ved. Autors grāmatu sauc par digitālās dzīves analogo nospiedumu.
Šis ir otrais grāmatas metiens, kas veidots cilvēkiem ar spēju domāt, līdzijust un radīt. Pirmais bija ierobežots metiens šauram cilvēku lokam par ziedojumiem. Kāds ir grāmatu izlasījis, kāds to nolicis malā, jo lasītājam jāuzdot sev jautājumi – eksistenciāli jautājumi, uz kuriem nevienam nav atbildes un katram ir sava atbilde. Vai ir iespējams atbildēt, kur tajā visā esmu es? Vai arī – kas tad šādā situācijā parūpēsies par tautas nākotni? Vai arī... Visa grāmā ir tādi jautājumi un tādas atbildes, kas negaidot izlien no itin kā frivoli ikdienišķu situāciju apraksta, anekdotiskiem atgadījumiem, globālu tēmu pieskāriena, bet viss vijas tikai ap pašu, ap lasītāju.
Šīs piezīmes (skices, miniesejas, miniatūras, epifānijas, uzmetumus... – gan jau literarūras vēsture nosauks, kas tas īsti ir!) lasāmas, rindiņas nolīdzinot no ačgārnās puses, pat lapu numerācija ne tur, kur parasti. Bet – labāk to visu aptaustīt, redzēt un lasīt pašam!
Ēriks Matulis ir (sirdī) žurnālists, kas strādājis gan drukātā presē, gan citos medijos, praktizē sabiedrisko attiecību laukā, ir sabiedrisko attiecību un inovatīvās uzņēmējdarbības pasniedzējs Ekonomikas un kultūras augsskolā, pašlaik ir valdes loceklis biedrībā “Socializācijas klubs”, kura organizē galda spēļu vakarus, praktiskas nodarbības, lekcijas un komunikācijas treniņus. Autorā lieliski sadzīvo fiziķis ar liriķi.
Pirms lielie literatūras kritiķi grāmatu izķidājuši, lūk, daži ekspresvērtējumi, kas autoram pašam šķituši interesanti:
“Man ir ļoti simpātiska Ērika uzdrīkstēšanās pasaule teikt, ka slavenais “Alķīmiķis” ir tāds vājš mūsu drošsirža plaģiāts,” geštaltterapeite Solvita Vektere.
“Ir cilvēki, kuri cenšas sasniegt Budas apgaismību. Ērikam tas nav vajadzīgs, jo viņš izskatās kā Buda,” Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
“Dabūsi pa purnu par mana dēla zaimošanu,” autora talanta cienītājs no sociālajiem tīkliem Uldis.
Papildus informācijai: